[讀經筆記] 《相應部》諸天相應第1經到第41經

禮敬那位世尊、阿羅漢、遍正覺者

相應部

(1)有偈篇

1.諸天相應

1.蘆葦品

相應部1相應1經/洪水之渡過經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  我聽到這樣:

  有一次,世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的某位天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,那位天神對世尊這麼說:

  「親愛的先生!你怎樣渡過洪水呢?」

  「朋友!我無住立、無用力地渡過洪水。」
無住立、無用力: 菩提比丘長老英譯為「以不停止行進,與以不使勁」(By not halting…and by not straining),並引註釋書的解說,「住立」是指停留在雜染上,「用力」(āyūhati,原意為「努力、積聚」),十二緣起中的「行」被稱為「用力」,另外,如說「一顆用力的心遠離定」(a strained mind is far from concentration),又如說「業的積聚」。
「親愛的先生!但,你怎樣我無住立、無用力地渡過洪水呢?」

  「朋友!當我住立時,那時,我沈沒;朋友!當我用力時,那時,我被飄走,朋友!這樣,我無住立、無用力地渡過洪水。」
不停留在雜染上,不用力而放鬆地住於定,如此方能渡過生死的洪流。
「經過好久後,終於,我看見了般涅槃的婆羅門:
   無住立、無用力地,已渡對世間的執著。」

  這就是那位天神所說,大師認可了。

  那時,那位天神[心想]:

  「大師認可我了。」向世尊問訊,然後作右繞,接著就在那裡消失了。

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Saṃyuttanikāyo

(1) Sagāthāvaggo

1. Devatāsaṃyuttaṃ

1. Naḷavaggo

SN.1.1/(1) Oghataraṇasuttaṃ

   1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca– “‘kathaṃ nu tvaṃ, mārisa, oghamatarī’ti? ‘Appatiṭṭhaṃ khvāhaṃ, āvuso, anāyūhaṃ oghamatarin’ti. ‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, mārisa, appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghamatarī’ti? ‘Yadākhvāhaṃ, āvuso, santiṭṭhāmi tadāssu saṃsīdāmi yadākhvāhaṃ, āvuso, āyūhāmi tadāssu nibbuyhāmi. Evaṃ khvāhaṃ, āvuso, appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghamatarin’”ti.
   “Cirassaṃ vata passāmi, brāhmaṇaṃ parinibbutaṃ;
   Appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ, tiṇṇaṃ loke visattikan”ti.–
   Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā– “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.

相應部1相應2經/解脫經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的某位天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,那位天神對世尊這麼說:

  「親愛的先生!你知道眾生的解脫、已解脫、遠離嗎?」
解脫、已解脫、遠離: 菩提比丘長老英譯為「脫離、解開、隔離」(emancipation, release, seclusion),並引註釋書的解說,nimokkhaṃ指解脫之「道」,pamokkhaṃ指解脫之「果」,viveka指「涅槃」(涅槃眾生與苦分離),或者三者都指「涅槃」。
「朋友!我知道眾生的解脫、已解脫、遠離。」

  「親愛的先生!但,你怎樣知道眾生的解脫、已解脫、遠離呢?」

  「以有之歡喜的遍盡、以想與識的滅盡、以受的滅與寂靜,朋友!這樣,我知道眾生的解脫、能被解脫、遠離。」
以有之歡喜的遍盡 (Nandībhavaparikkhayā): 菩提比丘長老英譯為「以對存在歡樂的被完全破壞」(By the utter destruction of delight in existence),並解說,這是滅盡對三(界)有的渴愛者(one who has destroyed craving for the three realms of existence)。

SN.1.2/(2) Nimokkhasuttaṃ

   2. Sāvatthinidānaṃ Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca–
   “Jānāsi no tvaṃ, mārisa, sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ vivekan”ti?
   “Jānāmi khvāhaṃ, āvuso, sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ vivekan”ti.
   “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, mārisa, jānāsi sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ vivekan”ti?
   “Nandībhavaparikkhayā, saññāviññāṇasaṅkhayā, vedanānaṃ nirodhā upasamā– evaṃ khvāhaṃ, āvuso, jānāmi sattānaṃ nimokkhaṃ pamokkhaṃ vivekan”ti.

相應部1相應3經/該被帶走經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天神在世尊面前說這偈頌:

  「生命被帶走,壽命是短的,對已被帶到老年者,沒有救護所,
   觀看著這死亡的恐怖,應該作福德取得安樂。
應該作福德取得安樂 (puññāni kayirātha sukhāvahānī): 菩提比丘長老英譯為「人們應該作帶來快樂的功績之行為」(One should do deeds of merit that bring happiness),並引註釋書的解說,這裡的「作福德」是指修禪定,以往生色界、無色界的常壽天。
「生命被帶走,壽命是短的,對已被帶到老年者,沒有救護所,
   觀看著這死亡的恐怖,期待寂靜者應該捨去世間的誘惑物。」
期待寂靜者 (santipekkho): 菩提比丘長老英譯為「平和的尋求者」(A seeker of peace),並引註釋書的解說,這裡的「寂靜」是指「涅槃」。

世間誘惑物 (lokāmisaṃ): 另譯為「世間物質」,菩提比丘長老英譯為「世間的誘惑物」(the world's bait, the bait of the world, SN),或「世間的物質物;世俗物質物」(the material things of the world, wordly material things, MN),並在SN.4.17中引註釋書的解說,其字面的意思是為「肉體之物;肉慾之物」(carnal things),有二種意思:隱喻的(pariyāyena)是指「世間的誘惑物」;非隱喻的(nippariyāyena)是指「衣、食、住、醫藥」等基本維生物質,並解說,「誘惑物」(āmisa,另譯為「財;食物;肉;味;利益;物質」),此字若用在指六境,則比較是指餌鉤,而不是餌本身。
SN.1.3/(3) Upanīyasuttaṃ

   3. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā.
   Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno, puññāni kayirātha sukhāvahānī”ti.
   “Upanīyati jīvitamappamāyu, jarūpanītassa na santi tāṇā.
   Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno, lokāmisaṃ pajahe santipekkho”ti.

相應部1相應4經/時間飛逝經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天神在世尊面前說這偈頌:

  「時間飛逝,夜晚迅速渡過,種種年齡時代次第地拋棄[我們],
   觀看著這死亡的恐怖,應該作福德取得安樂。
種種年齡時代 (vayoguṇā): 菩提比丘長老英譯為「生命的階段」(The stages of life),並引註釋書的解說,年輕拋棄了中年人,中年拋棄了老年人,死亡則拋棄三者。
「時間飛逝,夜晚迅速渡過,種種年齡時代次第地拋棄[我們],
   觀看著這死亡的恐怖,期待寂靜者應該捨去世間的誘惑物。」

SN.1.4/(4) Accentisuttaṃ

   4. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahanti.
   Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno, puññāni kayirātha sukhāvahānī”ti.
   “Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahanti.
   Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno, lokāmisaṃ pajahe santipekkho”ti.

相應部1相應5經/切斷多少經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天子在世尊面前說這偈頌:

  「應該切斷多少、應該捨斷多少,應該再修習多少,
   比丘越過多少染著,被稱為『已渡洪水者』?」

  「應該切斷五、應該捨斷五,且應該再修習五
   比丘越過五染著,被稱為『已渡洪水者』。」
應該切斷五、應該捨斷五: 能斷於五蓋,棄捨於五欲。菩提比丘長老英譯為「一個人必須切斷五,捨斷五」(One must cut off five, abandon five),並引註釋書的解說,「切斷五」指「斷五下分結」(身見、疑、戒禁取、貪、瞋);「捨斷五」指「斷五上分結」(色貪、無色貪、慢、掉舉、無明)。斷五下分結,得阿那含果。

應該再修習五: 菩提比丘長老英譯為「且必須更進一步開發五」(And must develop a further five),並引註釋書的解說,「修習五」指「修習五超常根(the five spiritual faculties,信、活力(精進)、念、定、慧)」。

越過五染著: 菩提比丘長老英譯為「已克服五羈絆」(has surmounted five ties),並引註釋書的解說,這裡的「五羈絆」是指「貪、瞋、癡、慢、見」。
SN.1.5/(5) Katichindasuttaṃ

   5. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Kati chinde kati jahe, kati cuttari bhāvaye;
   Kati saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī”ti.
   “Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye;
   Pañca saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī”ti.

相應部1相應6經/清醒經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天神在世尊面前說這偈頌:

  「當其它清醒時,多少已睡?當其它已睡時,多少清醒?
   以多少,他抓取了塵垢?以多少,他被清淨?」

  「當其它清醒時,五已睡,當其它已睡時,五清醒,
   以五事,他抓取了塵垢以五事,他被清淨。
「五」,南傳註釋書解說為「五根」與「五蓋」,即:「當五根已睡時,五蓋清醒,以五蓋,他抓取了塵垢,以五根,他被清淨。」
SN.1.6/(6) Jāgarasuttaṃ

   6. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Kati jāgarataṃ suttā, kati suttesu jāgarā;
   Katibhi rajamādeti, katibhi parisujjhatī”ti.
   “Pañca jāgarataṃ suttā, pañca suttesu jāgarā;
   Pañcabhi rajamādeti, pañcabhi parisujjhatī”ti.

相應部1相應7經/未確知者經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天神在世尊面前說這偈頌:

  「凡未確知法者,會被引導到異教,
   已熟睡,他們未覺醒,是他們覺醒的時候。」

  「凡已善確知者,不會被引導到異教,
   那些正覺者正確了知,在不平等中平等地行。」

SN.1.7/(7) Appaṭividitasuttaṃ

   7. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Yesaṃ dhammā appaṭividitā, paravādesu nīyare;
   Suttā te nappabujjhanti, kālo tesaṃ pabujjhitun”ti.
   “Yesaṃ dhammā suppaṭividitā, paravādesu na nīyare;
   Te sambuddhā sammadaññā, caranti visame saman”ti.

相應部1相應8經/極忘失者經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天神在世尊面前說這偈頌:

  「凡極忘失法者,會被引導到異教,
   已熟睡,他們未覺醒,是他們覺醒的時候。」

  「凡不忘失者,不會被引導到異教,
   那些正覺者正確了知,在不平等中平等地行。」

SN.1.8/(8) Susammuṭṭhasuttaṃ

   8. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Yesaṃ dhammā susammuṭṭhā, paravādesu nīyare;
   Suttā te nappabujjhanti, kālo tesaṃ pabujjhitun”ti.
   “Yesaṃ dhammā asammuṭṭhā, paravādesu na nīyare;
   Te sambuddhā sammadaññā, caranti visame saman”ti.

相應部1相應9經/慢之愛欲者經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天神在世尊面前說這偈頌:

  「這裡,對愛欲者來說,沒有調御,對不得定的來說,沒有智慧
   單獨放逸地住在林野,不能渡死亡領域彼岸。」
智慧 (monaṃ): 另譯為「寂默;沈默,牟那;牟尼」,菩提比丘長老英譯為「賢人之道」(sagehood),並引註釋書的解說,這是指四聖諦之智(the knowledge of the four supramundane paths)。
捨斷善得,由善心,已於一切處掙脫,
   單獨不放逸地住在林野,他能渡死亡領域的彼岸。」

SN.1.9/(9) Mānakāmasuttaṃ

   9. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Na mānakāmassa damo idhatthi, na monamatthi asamāhitassa.
   Eko araññe viharaṃ pamatto, na maccudheyyassa tareyya pāran”ti.
   “Mānaṃ pahāya susamāhitatto, sucetaso sabbadhi vippamutto.
   Eko araññe viharaṃ appamatto, sa maccudheyyassa tareyya pāran”ti.

相應部1相應10經/林野經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天神以偈頌對世尊說:

  「住在林野的寂靜梵行者,
   日食一餐,為何容色明淨?」

  「他們不悲傷過去不希求未來
   他們以眼前的維生,因此容色明淨。
   由於希求未來的,由於悲傷過去的,
   以此,愚者乾枯,如被割斷的綠蘆葦。」
正念於當下。
蘆葦品第一,其攝頌:

  「洪水、解脫、該被帶走,時間飛逝、切斷多少,
   清醒、未確知者,極忘失者、慢之愛欲者,
   林野被說為第十,此被稱為品。」

SN.1.10/(10) Araññasuttaṃ

   10. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
   “Araññe viharantānaṃ, santānaṃ brahmacārinaṃ;
   Ekabhattaṃ bhuñjamānānaṃ, kena vaṇṇo pasīdatī”ti.
   “Atītaṃ nānusocanti, nappajappanti nāgataṃ;
   Paccuppannena yāpenti, tena vaṇṇo pasīdati”.
   “Anāgatappajappāya, atītassānusocanā;
   Etena bālā sussanti, naḷova harito luto”ti.
   Naḷavaggo paṭhamo.
   Tassuddānaṃ–
   Oghaṃ nimokkhaṃ upaneyyaṃ, accenti katichindi ca;
   Jāgaraṃ appaṭividitā, susammuṭṭhā mānakāminā.
   Araññe dasamo vutto, vaggo tena pavuccati.

2.歡喜園品

相應部1相應11經/歡喜園經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  我聽到這樣:

  有一次,世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。

  在那裡,世尊召喚比丘們:「比丘們!」

  「尊師!」那些比丘回答世尊。

  世尊這麼說:

  「比丘們!從前,某位三十三天眾的天神在歡喜園中由天女眾圍繞著,具備、具有天的五種欲自娛,那時候,他說了這偈頌:

  『凡沒見過歡喜園者,他們不了知樂。
   這是屬於三十三天的、有名聲男性天神們的住所。』

  比丘們!當這麼說時,某位天神以偈頌回應那位天神:

  『愚癡的你不了知,如諸阿羅漢之語:
   一切行確實是無常的是生起與消散法,
   生起後被滅,它們的平息是樂。』」
諸行無常,是生滅法,生滅滅已,寂滅為樂。
2. Nandanavaggo

SN.1.11/(1) Nandanasuttaṃ

   11. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–
   “Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, aññatarā tāvatiṃsakāyikā devatā nandane vane accharāsaṅghaparivutā dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāriyamānā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Na te sukhaṃ pajānanti, ye na passanti nandanaṃ.
   Āvāsaṃ naradevānaṃ, tidasānaṃ yasassinan”ti.
   “Evaṃ vutte, bhikkhave, aññatarā devatā taṃ devataṃ gāthāya paccabhāsi–
   “Na tvaṃ bāle pajānāsi, yathā arahataṃ vaco;
   Aniccā sabbasaṅkhārā, uppādavayadhammino.
   Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho”ti.

相應部1相應12經/歡喜經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天神在世尊面前說這偈頌:

  「有孩子的歡喜孩子,像這樣,有牛的歡喜牛,
   依著確實是人們的歡喜,凡無依著者,他不歡喜。
依著 (upadhi): 另譯為「依戀;再生的基質;執著」,菩提比丘長老英譯為「獲得;所獲」(acquisition)。
「有孩子的憂愁孩子,就像這樣,有牛的憂愁牛,
   依著確實是人們的憂愁,凡無依著者,他不憂愁。

SN.1.12/(2) Nandatisuttaṃ

   12. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Nandati puttehi puttimā, gomā gohi tatheva nandati.
   Upadhīhi narassa nandanā, na hi so nandati yo nirūpadhī”ti.
   “Socati puttehi puttimā, gomā gohi tatheva socati.
   Upadhīhi narassa socanā, na hi so socati yo nirūpadhī”ti.

相應部1相應13經/沒有等同兒子者經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天神在世尊面前說這偈頌:

  「沒有等同對兒子的愛,沒有等同牛之財,
   沒有等同太陽的光明,大海是流動的中之最勝的。」

  「沒有等同對自我的愛,沒有等同穀物之財,
   沒有等同的光明,雨是流動的中之最勝的。」

SN.1.13/(3) Natthiputtasamasuttaṃ

   13. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Natthi puttasamaṃ pemaṃ, natthi gosamitaṃ dhanaṃ;
   Natthi sūriyasamā ābhā, samuddaparamā sarā”ti.
   “Natthi attasamaṃ pemaṃ, natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;
   Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā”ti.

相應部1相應14經/剎帝利經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「剎帝利是兩足中最上的;四足中則是公牛,
   處女是妻子中最上的;對兒子來說,則是先出生的。」

  「正覺是兩足中最上的;四足中則是駿馬,
   順從的是妻子中最上的;對兒子來說,則是孝順的。」

SN.1.14/(4) Khattiyasuttaṃ

   14.“Khattiyo dvipadaṃ seṭṭho, balībaddo catuppadaṃ.
   Komārī seṭṭhā bhariyānaṃ, yo ca puttāna pubbajo”ti.
   “Sambuddho dvipadaṃ seṭṭho, ājānīyo catuppadaṃ;
   Sussūsā seṭṭhā bhariyānaṃ, yo ca puttānamassavo”ti.

相應部1相應15經/呢喃經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「當來到中午時分,鳥兒們安靜下來了,
   廣大的林野呢喃,那恐怖出現於我心中。」

  「當來到中午時分,鳥兒們安靜下來了,
   廣大的林野呢喃,那喜樂出現於我心中。」

SN.1.15/(5) Saṇamānasuttaṃ

   15. “Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu.
   Saṇateva brahāraññaṃ, taṃ bhayaṃ paṭibhāti man”ti.
   “Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;
   Saṇateva brahāraññaṃ, sā rati paṭibhāti man”ti.

相應部1相應16經/睡眠與懶惰經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「睡眠、懶惰、打哈欠,不樂、餐後的睡意
   這裡的眾生,以此而聖道不顯現。」

  「睡眠、懶惰、打哈欠,不樂、餐後的睡意
   以活力驅逐它後,聖道變得清澈。」

SN.1.16/(6) Niddātandīsuttaṃ

   16. “Niddā tandī vijambhitā, aratī bhattasammado.
   Etena nappakāsati, ariyamaggo idha pāṇinan”ti.
   “Niddaṃ tandiṃ vijambhitaṃ, aratiṃ bhattasammadaṃ;
   Vīriyena naṃ paṇāmetvā, ariyamaggo visujjhatī”ti.

相應部1相應17經/困難經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「沙門法是困難的,難以為無能者忍耐,
   因為多數在那裡有障礙,愚者在該處沈沒。
   能行多少沙門法,如果不防護心
   會在一步步中沈沒,隨順於意向的控制。」

  「如龜的肢體在自己的龜殼中,比丘收妥於意之中,
   不依止的、不惱害其他人,已般涅槃,不會非難任何人。」
不依止的 (Anissito): 菩提比丘長老英譯為「獨立的」(Independent),並引註釋書說,「不依止的」指的是不依止的「渴愛」與「邪見」。
SN.1.17/(7) Dukkarasuttaṃ

   17. “Dukkaraṃ duttitikkhañca, abyattena ca sāmaññaṃ.
   Bahūhi tattha sambādhā, yattha bālo visīdatī”ti.
   “Katihaṃ careyya sāmaññaṃ, cittaṃ ce na nivāraye;
   Pade pade visīdeyya, saṅkappānaṃ vasānugo”ti.
   “Kummova aṅgāni sake kapāle, samodahaṃ bhikkhu manovitakke.
   Anissito aññamaheṭhayāno, parinibbuto nūpavadeyya kañcī”ti.

相應部1相應18經/慚經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「在世間,有誰是以而自我抑制的男子,
   不引起斥責,如良馬之於鞭?」

  「以而自我抑制者是稀少的,他們經常正念地行,
   獲得苦的結束後,在不平等中平等地行。」

SN.1.18/(8) Hirīsuttaṃ

   18. “Hirīnisedho puriso, koci lokasmiṃ vijjati.
   Yo nindaṃ apabodhati, asso bhadro kasāmivā”ti.
   “Hirīnisedhā tanuyā, ye caranti sadā satā;
   Antaṃ dukkhassa pappuyya, caranti visame saman”ti.

相應部1相應19經/小屋經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「你沒有小屋嗎?沒有巢嗎?
   沒有子嗣嗎?你已解脫繫縛了嗎?」

  「我確實沒有小屋,確實沒有巢,
   確實沒有子嗣,我確實已解脫繫縛了。」

  「你認為我說的小屋是什麼?你認為我說的巢是什麼?
   你認為我說的子嗣是什麼?你認為我說的繫縛是什麼?」

  「你說的小屋是母親,你說的是妻子,
   你說的子嗣是兒子,你對我說的繫縛渴愛。」

  「你沒有小屋,好!沒有巢,好!
   沒有子嗣,好!你已解脫繫縛,好!」

SN.1.19/(9) Kuṭikāsuttaṃ

   “Kacci te kuṭikā natthi, kacci natthi kulāvakā.
   Kacci santānakā natthi, kacci muttosi bandhanā”ti.
   “Taggha me kuṭikā natthi, taggha natthi kulāvakā.
   Taggha santānakā natthi, taggha muttomhi bandhanā”ti.
   “Kintāhaṃ kuṭikaṃ brūmi, kiṃ te brūmi kulāvakaṃ;
   Kiṃ te santānakaṃ brūmi, kintāhaṃ brūmi bandhanan”ti.
   “Mātaraṃ kuṭikaṃ brūsi, bhariyaṃ brūsi kulāvakaṃ;
   Putte santānake brūsi, taṇhaṃ me brūsi bandhanan”ti.
   “Sāhu te kuṭikā natthi, sāhu natthi kulāvakā;
   Sāhu santānakā natthi, sāhu muttosi bandhanā”ti.

相應部1相應20經/三彌提經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  我聽到這樣:

  有一次,世尊住在王舍城溫泉園。

  那時,尊者三彌提在破曉時起來後,前往溫泉洗澡。

  在溫泉洗澡後起來,然後著單衣站著弄乾身體。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的某位女神使整個溫泉園發光後,去見尊者三彌提。抵達後,站在空中以偈頌對尊者三彌提說:

  「比丘!你不先享受然後乞食,你不於享受後乞食,
   比丘!你要先享受然後乞食,你不要讓時間溜走!

  「時間我不知道,被隱藏的時間不被看見,
   因此,我不先享受然後乞食,我不要讓時間溜走!」
時間我不知道 (Kālaṃ vohaṃ na jānāmi): 菩提比丘長老英譯為「我不知道時間會是什麼」(I do not know what the time might be),並引註釋書的解說,這裡的時間指死亡來臨的時間,也就是「被隱藏的時間」,與女神所指的青春時間溜走,下一句的修學時間溜走不同。
那時,那位女神站到地上對尊者三彌提這麼說:

  「比丘!你年輕出家,黑髮的青年,具備青春的幸福,在人生之初期,不在欲中娛樂,比丘!你要享受人之欲,不要捨斷直接可見的而追逐耗時的。」

  「朋友!我沒捨斷直接可見的而追逐耗時的,但,朋友!我捨斷耗時的而追逐直接可見的,因為,朋友!由世尊所說:欲是耗時的、多苦的、多絕望的,那裡面有更多的過患,而此法是直接可見的、即時的、請你來見的、能引導的、智者應該自己經驗的。

  「比丘!怎樣是由世尊所說:欲是耗時的、多苦的、多絕望的,那裡面有更多的過患呢?怎樣是此法是直接可見的、即時的、請你來見的、能引導的、智者應該自己經驗的呢?」

  「朋友!我是新人,出家不久,剛來到這法、律中,我不能詳細解說它,那位世尊、阿羅漢、遍正覺者住在這王舍城溫泉園,你去見世尊,然後問這個道理,你應該依據世尊的解說憶持。」

  「比丘!我們不易見到那位世尊,因為被其它有大權勢的諸天圍繞。
  比丘!如果你去見世尊,然後問這個道理,我們也會為聽法而跟去的。」

  「好的。」尊者三彌提回答那位女神後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁坐下。在一旁坐好後,尊者三彌提對世尊這麼說:

  「大德!這裡,我在破曉時起來後,到溫泉洗澡。

  在溫泉洗澡後起來,然後著單衣站著弄乾身體。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的某位女神使整個溫泉園發光後,來見我。抵達後,站在空中以偈頌對我說:

  『比丘!你不先享受然後乞食,你不於享受後乞食,
   比丘!你要先享受然後乞食,你不要讓時間溜走!』

  大德!當這麼說時,我以偈回應那位女神:

  『時間我不知道,被隱藏的時間不被看見,
   因此,我不先享受然後乞食,我不要讓時間溜走!』

  大德!那時,那位女神站到地上對我這麼說:『比丘!你年輕出家,黑髮的青年,具備青春的幸福,在人生之初期,不在欲中娛樂,比丘!你要享受人之欲,不要捨斷直接可見的而追逐耗時的。』

  大德!當這麼說時,我這麼回答那位女神:『朋友!我沒捨斷直接可見的而追逐耗時的,但,朋友!我捨斷耗時的而追逐直接可見的,因為,朋友!由世尊所說:欲是耗時的、多苦的、多絕望的,那裡面有更多的過患,而此法是直接可見的、即時的、請你來見的、能引導的、智者應該自己經驗的。』

  大德!當這麼說時,那位女神對我這麼說:『比丘!怎樣是由世尊所說:欲是耗時的、多苦的、多絕望的,那裡面有更多的過患呢?怎樣是此法是直接可見的、即時的、請你來見的、能引導的、智者應該自己經驗的呢?』

  大德!當這麼說時,我這麼回答那位女神:『朋友!我是新人,出家不久,才剛來到這法、律中,我不能詳細解說它,那位世尊、阿羅漢、遍正覺者住在這王舍城溫泉園,你去見世尊,然後問這個道理,你應該依據世尊的解說憶持。』

  大德!當這麼說時,那位女神對我這麼說:『比丘!我們不易見到那位世尊,因為被其它有大權勢的諸天圍繞,比丘!如果你去見世尊,然後問這個道理,我們也會為聽法而跟去的。』

  大德!如果那位女神之語是真實的,那位女神就在此不遠處。」

  當這麼說時,那位女神對尊者三彌提這麼說:

  「問吧!比丘!問吧!比丘!我已到此。」

  那時,世尊以偈頌對那位女神說:

  「認知能被講述的之眾生,在能被講述的之上建立,
   不遍知能被講述的之後,被死神束縛。
   遍知能被講述的之後,不思量被講述的,
   因為,他能被說的,對他來說不存在。
   夜叉!如果你了知,請你說。」
認知能被講述的之眾生 (Akkheyyasaññino sattā): 菩提比丘長老英譯為「覺知所有能被表示的眾生」(Beings who perceive what can be expressed),並引註釋書的解說,「能被講述的」是指五蘊;語言所及的客觀範圍,當一般人認知五蘊,常受「常、樂、我」的影響(扭曲)而誘發雜染。

遍知 (parijānaṃ, pariñña, parijānāti): 菩提比丘長老英譯為:「完全地理解」(fully understanding),並解說在經典的使用中,只有解脫阿羅漢才適合說「遍知parijānāti」(完全地理解),而只有初果以上的聖者,才適合說「自證;證知(abhijānāti)」(親身體證的知)。

被死神束縛 (yogamāyanti maccuno): 菩提比丘長老英譯為「他們進入死亡之軛(枷鎖)下」(They come under the yoke of Death),並引註釋書的解說,這是指在生死中反覆,因此保持在被輪迴的時間網捕捉中。
「大德!我不了知這世尊簡要所說的詳細義理,請世尊為我說明,以便我能了知這世尊簡要所說的詳細義理,那就好了!」

  「凡思量:相同、殊勝或卑劣者,他可能因為那樣而爭論,
   當對三種慢不動搖時,對他來說沒有『相同或殊勝』。
   夜叉!如果你了知,請你說。」

  「大德!我也不了知這世尊簡要所說的詳細義理,請世尊為我說明,以便我能了知這世尊簡要所說的詳細義理,那就好了!」

  「捨斷名稱,來到無勝慢,他在這裡切斷對名色的渴愛,
   那繫縛已被切斷、無苦、無欲者,當遍求時,
   諸天、人們在這裡或他處;在天界或一切住處,都得不到。
   夜叉!如果你了知,請你說。」

  「大德!我這樣了知這世尊簡要所說的詳細義理:

  『在任何一切世間中,不應該以身、語、意作惡,
   捨斷諸欲後,有念、正知,不應該親近伴隨苦與無利益的。』」

  歡喜園品第二,其攝頌:

  「歡喜園、歡喜,沒有等同兒子者,
   剎帝利與呢喃,睡眠懶惰與困難,
   慚,小屋為第九,三彌提被說為第十。」

SN.1.20/(10) Samiddhisuttaṃ

   20. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme. Atha kho āyasmā samiddhi rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yena āyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhitā āyasmantaṃ samiddhiṃ gāthāya ajjhabhāsi–
   “Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi.
   Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā”ti.
   “Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati.
   Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagā”ti.
   Atha kho sā devatā pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca– “daharo tvaṃ bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu. Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme; mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvī”ti.
   “Na khvāhaṃ, āvuso, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāmi. Kālikañca khvāhaṃ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāmi. Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī”ti.
   “Kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo? Kathaṃ sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī”ti?
   “Ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ. Na tāhaṃ sakkomi vitthārena ācikkhituṃ. Ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccha. Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsī”ti.
   “Na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṃ aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho tvaṃ, bhikkhu, taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā samiddhi tassā devatāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca–
   “Idhāhaṃ bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkamiṃ gattāni parisiñcituṃ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṃ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho, bhante, aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhitā imāya gāthāya ajjhabhāsi–
   “Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi.
   Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taṃ kālo upaccagā”ti.
   “Evaṃ vutte ahaṃ, bhante, taṃ devataṃ gāthāya paccabhāsiṃ–
   “Kālaṃ vohaṃ na jānāmi, channo kālo na dissati;
   Tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maṃ kālo upaccagā”ti.
   “Atha kho, bhante, sā devatā pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā maṃ etadavoca– ‘daharo tvaṃ, bhikkhu, pabbajito susu kāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato, paṭhamena vayasā, anikkīḷitāvī kāmesu. Bhuñja, bhikkhu, mānusake kāme; mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvī’”ti.
   “Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, taṃ devataṃ etadavocaṃ– ‘na khvāhaṃ, āvuso, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāmi; kālikañca khvāhaṃ, āvuso, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāmi. Kālikā hi, āvuso, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’”ti.
   “Evaṃ vutte, bhante, sā devatā maṃ etadavoca– ‘kathañca, bhikkhu, kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā; ādīnavo ettha bhiyyo? Kathaṃ sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti? Evaṃ vuttāhaṃ, bhante taṃ devataṃ etadavocaṃ– ‘ahaṃ kho, āvuso, navo acirapabbajito adhunāgato imaṃ dhammavinayaṃ, na tāhaṃ sakkomi vitthārena ācikkhituṃ. Ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccha. Yathā te bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsī’”ti.
   “Evaṃ vutte, bhante, sā devatā maṃ etadavoca– ‘na kho, bhikkhu, sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṃ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho, tvaṃ bhikkhu, taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, mayampi āgaccheyyāma dhammassavanāyā’ti. Sace, bhante, tassā devatāya saccaṃ vacanaṃ, idheva sā devatā avidūre”ti.
   Evaṃ vutte, sā devatā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca– “puccha, bhikkhu, puccha, bhikkhu, yamahaṃ anuppattā”ti.
   Atha kho bhagavā taṃ devataṃ gāthāhi ajjhabhāsi–
   “Akkheyyasaññino sattā, akkheyyasmiṃ patiṭṭhitā;
   Akkheyyaṃ apariññāya, yogamāyanti maccuno.
   “Akkheyyañca pariññāya, akkhātāraṃ na maññati;
   Tañhi tassa na hotīti, yena naṃ vajjā na tassa atthi.
   Sace vijānāsi vadehi yakkhā”ti.
   “Na khvāhaṃ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyyan”ti.
   “Samo visesī uda vā nihīno, yo maññatī so vivadetha tena.
   Tīsu vidhāsu avikampamāno, samo visesīti na tassa hoti.
   Sace vijānāsi vadehi yakkhā”ti.
   “Imassāpi khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa na vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ jāneyyan”ti.
   “Pahāsi saṅkhaṃ na vimānamajjhagā, acchecchi taṇhaṃ idha nāmarūpe.
   Taṃ chinnaganthaṃ anighaṃ nirāsaṃ, pariyesamānā nājjhagamuṃ.
   Devā manussā idha vā huraṃ vā, saggesu vā sabbanivesanesu.
   Sace vijānāsi vadehi yakkhā”ti.
   “Imassa khvāhaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi–
   “Pāpaṃ na kayirā vacasā manasā,
   Kāyena vā kiñcana sabbaloke.
   Kāme pahāya satimā sampajāno,
   Dukkhaṃ na sevetha anatthasaṃhitan”ti.
   Nandanavaggo dutiyo.
   Tassuddānaṃ–
   Nandanā nandati ceva, natthiputtasamena ca;
   Khattiyo saṇamāno ca, niddātandī ca dukkaraṃ.
   Hirī kuṭikā navamo, dasamo vutto samiddhināti.

3.劍品

相應部1相應21經/劍經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起源於舍衛城。

  在一旁站好後,那位天神在世尊面前說這偈頌:

  「像被劍觸擊,或頭正被燃燒
   比丘應該正念地遊行,以捨斷欲貪。」

  「像被劍觸擊,或頭正被燃燒
   比丘應該正念地遊行,以捨斷有身見。」
以捨斷有身見 (Sakkāyadiṭṭhippahānāya): 菩提比丘長老英譯為「捨棄辨識(我)的見解」(To abandon identity view),並引註釋書的解說,捨斷欲貪可能只是禪定力暫時的結果,而捨斷有身見,卻是進入最多七生就確定全然解脫(ensuring full liberation in a maximum of seven more lives)的初果(the attainment of stream-entry)。
3. Sattivaggo

SN.1.21/(1). Sattisuttaṃ

   21. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
   “Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;
   Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje”ti.
   “Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;
   Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje”ti.

相應部1相應22經/接觸經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「不接觸沒接觸者,但之後會接觸接觸者,
   因此接觸接觸者,那[瞋害]無過誤者的過失者。」
不接觸沒接觸者 (Nāphusantaṃ phusati): 菩提比丘長老英譯為「它不接觸沒接觸者」(It does not touch one who does not touch),並解說這裡的「接觸」有兩個意涵:1.得到一個特定的業(冤屈一個無辜者的重業),2.獲得該業成熟的結果((i) to acquire a particular kamma, here the grave kamma of wronging an innocent person; and (ii) to reap the result of that kamma when it comes to maturity)。
「如果瞋害無過誤的人,清淨無穢的人,
   惡回到那愚者,如細塵逆風向投擲者。」

SN.1.22/(2). Phusatisuttaṃ

   22. “Nāphusantaṃ phusati ca, phusantañca tato phuse;
   Tasmā phusantaṃ phusati, appaduṭṭhapadosinan”ti.
   “Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa anaṅgaṇassa.
   Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ, sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto”ti.

相應部1相應23經/結縛經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「內結縛、外結縛,世代糾結在結縛中,
   我問你這個,喬達摩!誰能解開這結縛?」

  「人在上確立後,有慧的,修習著
   熱心、明智的比丘,他能解開這結縛。
   凡已離無明之染者,
   煩惱已盡的阿羅漢,他們的結縛已被解開。
   所有名與色之處,被破壞無餘,
   色的撞擊與想,那結縛在這裡被切斷。」
修習著心與慧 (cittaṃ paññañca bhāvayaṃ): 菩提比丘長老英譯為「開發心與慧」(Developing the mind and wisdom),並指出這裡的「心」相當於「定」,這裡經文所說是「戒、定、慧」三學。

無明 (avijjā): 菩提比丘長老英譯為「無知」(ignorance)。「明」(vijjā),菩提比丘長老英譯為「真實的理解」(true knowledge)。

色的撞擊與想 (Paṭighaṃ rūpasaññā): 菩提比丘長老英譯為「以及色的衝擊與認知」(And also impingement and perception of form),並引註釋書的解說,「色的衝擊」是指五根的所緣(按:即五塵)對五根的衝擊 (觸),「色(的)想」的範圍很廣,包括定中「地遍處」等都是,前者意味著「欲界眾生」,後者意味著「色界眾生」,兩個共同意味著「無色界眾生」,這樣完成了三界眾生。「撞擊」(paṭighaṃ),另譯為「有對(障礙)」。
SN.1.23/(3). Jaṭāsuttaṃ

   23. “Anto jaṭā bahi jaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā;
   Taṃ taṃ gotama pucchāmi, ko imaṃ vijaṭaye jaṭan”ti.
   “Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ.
   Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.
   “Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;
   Khīṇāsavā arahanto, tesaṃ vijaṭitā jaṭā.
   “Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;
   Paṭighaṃ rūpasaññā ca, etthesā chijjate jaṭā”ti.

相應部1相應24經/意的制止經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「從能制止意處,從那裡苦不來找他,
   如果他從一切制止意,他從一切苦解脫。
   如果不從一切制止意,不達到意的被抑制,
   從惡之處,從那裡應該制止意。」

  「不必一切遮,但遮其惡業」,別譯雜阿含經作「不應一切遮,但遮惡覺觀」,南傳作「如果不從一切制止意,不達到意的被抑制,從惡之處,從那裡應該制止意」(Na sabbato mano nivāraye, na mano saṃyatattamāgataṃ. Yato yato ca pāpakaṃ, tato tato mano nivārayeti),菩提比丘長老依錫蘭本(Na sabbato mano nivāraye, mano yatattam agatam. Yato yato ca pāpakaṃ, tato tato mano nivārayeti)英譯為「一個人不需要在心中抑制一切事物,當心已來到控制下,從任何邪惡來者,從這個,一個人應該在心中抑制」(One need not rein in the mind from everything When the mind has come under control. From whatever it is that evil comes, From this one should rein in the mind.),並解說,這裡佛陀所說,應該被制止的心與應該被修習的心,應該做分別。

SN.1.24/(4). Manonivāraṇasuttaṃ

   24. “Yato yato mano nivāraye, na dukkhameti naṃ tato tato.
   Sa sabbato mano nivāraye, sa sabbato dukkhā pamuccati”.
   “Na sabbato mano nivāraye, na mano saṃyatattamāgataṃ.
   Yato yato ca pāpakaṃ, tato tato mano nivāraye”ti.

相應部1相應25經/阿羅漢經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「凡比丘是阿羅漢,已做完、煩惱已盡、持有最後身者,
   他也會說:『我說』嗎?他也會說:『他們對我說』嗎?」

  「凡比丘是阿羅漢,已做完、煩惱已盡、持有最後身者,
   他也會說:『我說』,他也會說:『他們對我說』,
   善知世間上的名稱後,他會只以慣用語的程度說。」

  「凡比丘是阿羅漢,已做完、煩惱已盡、持有最後身者,
   那比丘走近慢後,他也會說:『我說』嗎?他也會說:『他們對我說』嗎?」

  「對已捨斷慢者沒有繫縛,一切慢的繫縛都被破壞,
   善慧者他已超越了思量,他也會說:『我說』,他也會說:『他們對我說』,
   善知世間上的名稱後,他會只以慣用語的程度說。」
思量 (maññataṃ): 菩提比丘長老英譯為「想像(構想;認為)」(conceived)。
SN.1.25/(5). Arahantasuttaṃ

   25. “Yo hoti bhikkhu arahaṃ katāvī, khīṇāsavo antimadehadhārī.
   Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya, mamaṃ vadantītipi so vadeyyā”ti.
   “Yo hoti bhikkhu arahaṃ katāvī, khīṇāsavo antimadehadhārī.
   Ahaṃ vadāmītipi so vadeyya, mamaṃ vadantītipi so vadeyya.
   Loke samaññaṃ kusalo viditvā, vohāramattena so vohareyyā”ti.
   “Yo hoti bhikkhu arahaṃ katāvī, khīṇāsavo antimadehadhārī.
   Mānaṃ nu kho so upagamma bhikkhu, ahaṃ vadāmītipi so vadeyya.
   Mamaṃ vadantītipi so vadeyyā”ti.
   “Pahīnamānassa na santi ganthā, vidhūpitā mānaganthassa sabbe.
   Sa vītivatto maññataṃ sumedho, ahaṃ vadāmītipi so vadeyya.
   “Mamaṃ vadantītipi so vadeyya; loke samaññaṃ kusalo viditvā.
   Vohāramattena so vohareyyā”ti.

相應部1相應26經/燈火經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「世間中有多少燈火,經由它們而世間變得明亮?
   我們來問世尊,我們應該如何理解它?」

  「世間中有四種燈火,第五種沒被發現,
   太陽在白天照亮,月亮在晚上發亮,
   而火,在白天與晚上,到處變得明亮,
   正覺者是照亮者中最勝的,那是無上的光明。」

SN.1.26/(6). Pajjotasuttaṃ

   26. “Kati lokasmiṃ pajjotā, yehi loko pakāsati.
   Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ mayan”ti.
   “Cattāro loke pajjotā, pañcamettha na vijjati.
   Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā.
   “Atha aggi divārattiṃ, tattha tattha pakāsati;
   Sambuddho tapataṃ seṭṭho, esā ābhā anuttarā”ti.

相應部1相應27經/溪流經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「溪流從何處折回?輪轉在何處不轉?
   名與色在何處被破壞無餘?」

  「水、地、火、風無立足之處,
   從那以後溪流折回,在這裡輪轉不轉,
   在這裡名與色被破壞無餘。」
水、地、火、風無立足之處: 指無色界或指超出三界之處。無色界,有些部派主張亦包含細微的色。
SN.1.27/(7). Sarasuttaṃ

   27. “Kuto sarā nivattanti, kattha vaṭṭaṃ na vattati.
   Kattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhatī”ti.
   “Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati;
   Ato sarā nivattanti, ettha vaṭṭaṃ na vattati.
   Ettha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhatī”ti.

相應部1相應28經/大富者經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「大富者與大財富者們,甚至擁有國家的剎帝利族,
   相互貪求,在上不滿足。
   在那些成為貪欲者中;在隨有之流流動者中,
   這裡,誰捨斷了渴愛?誰是世間中無貪欲者?」
在那些成為貪欲者中 (Tesu ussukkajātesu): 菩提比丘長老英譯為「在那些成為那樣貪心者中」(Among these who have become so avid),並解說「ussukka」有正面與負面的意思,正面的意思他譯為「熱心的;熱中的;狂熱的」(zealous),負面的意思他就譯為「貪心的」(avid)。 
在隨有之流流動者中 (bhavasotānusārisu): 菩提比丘長老英譯為「在存在之流中隨著流動著」(Flowing along in the stream of existence)。按:「有之流」(bhavasota)的「有」(bhava),即十二緣起中的「有支」。
捨家出家;捨子與家畜後;
   捨貪與瞋後;已掃蕩無明後,
   煩惱已盡的阿羅漢,他們是世間中無貪欲者。」

SN.1.28/(8). Mahaddhanasuttaṃ

   28. “Mahaddhanā mahābhogā, raṭṭhavantopi khattiyā;
   Aññamaññābhigijjhanti, kāmesu analaṅkatā.
   “Tesu ussukkajātesu, bhavasotānusārisu;
   Kedha taṇhaṃ pajahiṃsu, ke lokasmiṃ anussukā”ti.
   “Hitvā agāraṃ pabbajitā, hitvā puttaṃ pasuṃ viyaṃ;
   Hitvā rāgañca dosañca, avijjañca virājiya.
   Khīṇāsavā arahanto, te lokasmiṃ anussukā”ti.

相應部1相應29經/四輪經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「有四輪與九門,被貪欲充滿與連結,
   泥沼所生,大英雄!要如何逃離?」
四輪與九門: 菩提比丘長老英譯為「有四輪與九門」(Having four wheels and nine doors),並引註釋書的解說,「四輪」是指「行、住(站)、坐、臥」,「九門」指「眼、耳、鼻、口、尿道、肛門」等身體的九個開口(按:「門(dvāra)」也譯為「戶;入口」),「四輪與九門」,就是指我們的身體。
「切斷皮帶與皮繩,及邪惡的欲求貪欲後,
   連根拔除了渴愛,要這樣逃離。」

SN.1.29/(9). Catucakkasuttaṃ

   29. “Catucakkaṃ navadvāraṃ, puṇṇaṃ lobhena saṃyutaṃ.
   Paṅkajātaṃ mahāvīra, kathaṃ yātrā bhavissatī”ti.
   “Chetvā naddhiṃ varattañca, icchā lobhañca pāpakaṃ;
   Samūlaṃ taṇhamabbuyha, evaṃ yātrā bhavissatī”ti.

相應部1相應30經/如麋鹿小腿經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  「如麋鹿小腿般瘦的英雄,不動貪的少食者,
   如獅子或龍的獨行者,對於欲不期待者,
   我們來詢問,如何被從苦釋放?」

  「世間上的五種欲被宣說為第六,
   在這裡離欲後,這樣是被從苦釋放。」
五種欲: 菩提比丘長老英譯為「五束感官快樂」(five cords of sensual pleasure)。眼見色、耳聞聲、鼻嗅香、舌嘗味、身覺觸,而起的欲望。
劍品第三,其攝頌:
  「劍與接觸,結縛、意的制止,
   阿羅漢與燈火,溪流與大富者,
   以四輪為第九,與如麋鹿小腿,它們為十則。」

SN.1.30/(10). Eṇijaṅghasuttaṃ

   30. “Eṇijaṅghaṃ kisaṃ vīraṃ, appāhāraṃ alolupaṃ;
   Sīhaṃ vekacaraṃ nāgaṃ, kāmesu anapekkhinaṃ.
   Upasaṅkamma pucchāma, kathaṃ dukkhā pamuccatī”ti.
   “Pañca kāmaguṇā loke, manochaṭṭhā paveditā;
   Ettha chandaṃ virājetvā, evaṃ dukkhā pamuccatī”ti.
   Sattivaggo tatiyo.
   Tassuddānaṃ–
   Sattiyā phusati ceva, jaṭā manonivāraṇā;
   Arahantena pajjoto, sarā mahaddhanena ca.
   Catucakkena navamaṃ, eṇijaṅghena te dasāti.

4.沙睹羅巴眾品

相應部1相應31經/與善人們經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  我聽到這樣:

  有一次,世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的眾多屬於沙睹羅巴眾天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「應該與善人們結交,應該與善人們作親密交往,
   了知善的正法後,成為更好的而非惡的。」

  那時,另一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「應該與善人們結交,應該與善人們作親密交往,
   了知善的正法後,慧被得到而非從其他的。」

  那時,另一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「應該與善人們結交,應該與善人們作親密交往,
   了知善的正法後,不在愁中憂愁。」

  那時,另一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「應該與善人們結交,應該與善人們作親密交往,
   了知善的正法後,在親族中輝耀。」

  那時,另一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「應該與善人們結交,應該與善人們作親密交往,
   了知善的正法後,眾生到善趣。」

  那時,另一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「應該與善人們結交,應該與善人們作親密交往,
   了知善的正法後,眾生滿意地住立。」

  那時,另一位天神對世尊這麼說:

  「世尊!誰的被善說了呢?」

  「這一切都被你們的法門善說,但你們也聽我說:
  『應該與善人們結交,應該與善人們作親密交往,
   了知善的正法後,解脫一切苦。』」

  這就是世尊所說,那些悅意的天神向世尊問訊,然後作右繞,接著就在那裡消失了。

4. Satullapakāyikavaggo

SN.1.31/(1). Sabbhisuttaṃ

   31. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
   Sataṃ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
   Sataṃ saddhammamaññāya, paññā labbhati nāññato”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
   Sataṃ saddhammamaññāya, sokamajjhe na socatī”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
   Sataṃ saddhammamaññāya, ñātimajjhe virocatī”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
   Sataṃ saddhammamaññāya, sattā gacchanti suggatin”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
   Sataṃ saddhammamaññāya, sattā tiṭṭhanti sātatan”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca– “kassa nu kho, bhagavā, subhāsitan”ti? Sabbāsaṃ vo subhāsitaṃ pariyāyena, api ca mamapi suṇātha–
   “Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ.
   Sataṃ saddhammamaññāya, sabbadukkhā pamuccatī”ti.
   Idamavoca bhagavā. Attamanā tā devatāyo bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsūti.

相應部1相應32經/慳吝經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  有一次,世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的眾多屬於沙睹羅巴眾天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「以慳吝與放逸,這樣,布施不被施與,
   希望福德,了知者應該施與施物。」

  那時,另一位天神在世尊面前說這些偈頌:

  「當不施與時,慳吝者害怕,對那不施與者就有恐怖,
   飢餓與口渴,慳吝者害怕,
   那愚者接觸,在此世間與下一個中。
   因此,排除慳吝後,垢穢的征服者應該施與布施,
   福德是下一個世間中,有生命者之所依。」

  那時,另一位天神在世尊面前說這些偈頌:

  「他們在死者中不死,像道路的同行者,
   他們在微少中施與,這是古法。
   一些在微少中施與,一些在許多中不想施與,
   微少供養之所施,等同千倍之量。」
他們在死者中不死 (Te matesu na mīyanti): 菩提比丘長老英譯為「他們在死者中不死」(They do not die among the dead),並引註釋書的解說,「死」是指「慳吝」,因為慳吝者從不散發他們的所有物,慳吝者的布施物就像那些死者。
那時,另一位天神在世尊面前說這些偈頌:

  「施與難施與的,要作難做的業,
   不善的不模仿,正法難跟隨。
   因此,善的、不善的,從這裡有種種趣,
   不善的去地獄,善的是天界趣處。」

  那時,另一位天神在世尊面前這麼說:

  「世尊!誰的被善說了呢?」

  「這一切都被你們的法門善說,但你們也聽我說:
  『如果行法者以撿拾過活,
   有妻子要扶養,在微少中施與。
   以千供牲者的十萬[供牲],
   他們不值像他那樣的一小部分。』」

  那時,另一位天神以偈頌對世尊這麼說:

  「為何廣大的牲祭,不值正者之所施?
   為何以千供牲者的十萬[供牲],
   他們不值像他那樣的一小部分?」

  「因為一些住立在不正之上施與,切斷、殺害、使之憂愁後。
   那些淚滿面的、有懲罰的供養,不值正者之所施。
   這樣,以千供牲者的十萬[供牲],
   他們不值像他那樣的一小部分。

SN.1.32/(2). Maccharisuttaṃ

   32. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Maccherā ca pamādā ca, evaṃ dānaṃ na dīyati.
   Puññaṃ ākaṅkhamānena, deyyaṃ hoti vijānatā”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi–
   “Yasseva bhīto na dadāti maccharī, tadevādadato bhayaṃ;
   Jighacchā ca pipāsā ca, yassa bhāyati maccharī.
   Tameva bālaṃ phusati, asmiṃ loke paramhi ca.
   “Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;
   Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇinan”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
   “Te matesu na mīyanti, panthānaṃva sahabbajaṃ;
   Appasmiṃ ye pavecchanti, esa dhammo sanantano.
   “Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare;
   Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṃ mitā”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi–
   “Duddadaṃ dadamānānaṃ, dukkaraṃ kamma kubbataṃ;
   Asanto nānukubbanti, sataṃ dhammo duranvayo.
   “Tasmā satañca asataṃ, nānā hoti ito gati;
   Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyanā”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike etadavoca– “kassa nu kho, bhagavā, subhāsitan”ti?
   “Sabbāsaṃ vo subhāsitaṃ pariyāyena; api ca mamapi suṇātha –
   “Dhammaṃ care yopi samuñjakaṃ care,
   Dārañca posaṃ dadamappakasmiṃ.
   Sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ,
   Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi–
   “Kenesa yañño vipulo mahaggato, samena dinnassa na agghameti.
   Kathaṃ sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ,
   Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te”ti.
   “Dadanti heke visame niviṭṭhā, chetvā vadhitvā atha socayitvā.
   Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā, samena dinnassa na agghameti.
   “Evaṃ sataṃ sahassānaṃ sahassayāginaṃ;
   Kalampi nāgghanti tathāvidhassa te”ti.

相應部1相應33經/好經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  起緣於舍衛城。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的眾多屬於沙睹羅巴眾天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,一位天神在世尊面前自說這優陀那:
優陀那 (udānaṃ): 菩提比丘長老英譯為「有所啟示的話」(inspired utterance)。
「親愛的先生!布施好!
   以慳吝與放逸,這樣,布施不被給與,
   希望福德,了知者應該施與施物。」

  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「親愛的先生!布施好!即使任何少量,布施好!
   一些[只]有少量者施與,一些有許多者[卻]不想施與,
   被[只]有少量者施與的施物,與[其]千倍的量等同。」

  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「親愛的先生!布施好![只]有少量者的布施好!又,以信的布施好!
   布施與戰爭是相同的,少數好的打勝眾多的,
   如果有信者施與少量,就因此他在來世是安樂者。」

  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「親愛的先生!布施好![只]有少量者的布施好!
   以信的布施好!又,如法所得的布施好!
   凡施與如法所得的、以活力的努力如法所得的布施之人,
   他超越閻摩王的[地獄]灰河後,死後往生到天的住處。」

  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「親愛的先生!布施好![只]有少量者的布施好!
   以信的布施好!如法所得的布施好!又,簡別施的布施好!
   簡別施被善逝稱讚,在這裡,在生命的世界中的應該被供養者,
   關於這些的布施有大果,如種子被播種在良田中。」
簡別施 (viceyya dānampi): 另譯為「審察施」,菩提比丘長老英譯為「區別地給予」(Giving discriminately),並引註釋書的解說,分兩方面簡別:在施物上選擇好的布施品,排除低劣品;在對象上選擇好品德者施與,排除壞品德者(大意)。
那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「親愛的先生!布施好![只]有少量者的布施好!
   以信的布施好!如法所得的布施好!
   簡別施的布施,好!又,對生命類[自我]抑制,好!
   凡對生物行不惱害者,他們不作被他人指責的惡,
   在那裡,他們讚賞膽小者而非英雄,因為善人以害怕而不作惡。」

  那時,另一位天神在世尊面前這麼說:

  「世尊!誰的被善說了呢?」

  「這一切都被你們的法門善說,但你們也聽我說:
   {以信}布施確實被許多方式稱讚,但法的足跡比布施更善,
   因為在以前與更早以前,有慧的善人就證得涅槃。

SN.1.33/(3). Sādhusuttaṃ

   33. Sāvatthinidānaṃ Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi–
   “Sādhu kho, mārisa, dānaṃ;
   Maccherā ca pamādā ca, evaṃ dānaṃ na dīyati.
   Puññaṃ ākaṅkhamānena, deyyaṃ hoti vijānatā”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –
   “Sādhu kho, mārisa, dānaṃ;
   Api ca appakasmimpi sāhu dānaṃ”.
   “Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare;
   Appasmā dakkhiṇā dinnā, sahassena samaṃ mitā”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi–
   “Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;
   Api ca saddhāyapi sāhu dānaṃ”.
   “Dānañca yuddhañca samānamāhu, appāpi santā bahuke jinanti.
   Appampi ce saddahāno dadāti, teneva so hoti sukhī paratthā”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –
   “Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ.
   Saddhāyapi sāhu dānaṃ; api ca dhammaladdhassāpi sāhu dānaṃ”.
   “Yo dhammaladdhassa dadāti dānaṃ, uṭṭhānavīriyādhigatassa jantu.
   Atikkamma so vetaraṇiṃ yamassa, dibbāni ṭhānāni upeti macco”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –
   “Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;
   Saddhāyapi sāhu dānaṃ; dhammaladdhassāpi sāhu dānaṃ.
   Api ca viceyya dānampi sāhu dānaṃ”.
   “Viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ, ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke.
   Etesu dinnāni mahapphalāni, bījāni vuttāni yathā sukhette”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi –
   “Sādhu kho, mārisa, dānaṃ; appakasmimpi sāhu dānaṃ;
   Saddhāyapi sāhu dānaṃ; dhammaladdhassāpi sāhu dānaṃ.
   Viceyya dānampi sāhu dānaṃ; api ca pāṇesupi sādhu saṃyamo”.
   “Yo pāṇabhūtāni aheṭhayaṃ caraṃ, parūpavādā na karonti pāpaṃ.
   Bhīruṃ pasaṃsanti na hi tattha sūraṃ, bhayā hi santo na karonti pāpan”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca– “kassa nu kho, bhagavā, subhāsitan”ti?
   “Sabbāsaṃ vo subhāsitaṃ pariyāyena, api ca mamapi suṇātha –
   “Saddhā hi dānaṃ bahudhā pasatthaṃ, dānā ca kho dhammapadaṃva seyyo.
   Pubbe ca hi pubbatare ca santo, nibbānamevajjhagamuṃ sapaññā”ti.

相應部1相應34經/沒有經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  有一次,世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的眾多屬於沙睹羅巴眾天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「在人中,沒有欲是常的,這裡,只有可愛的[事物],當被那些束縛時,
   在那些放逸者中,男子不來到從死亡領域的不再來者。」

  「痛苦被欲生;苦被欲生,
   以欲的調伏而有痛苦的調伏,
   以痛苦的調伏而有苦的調伏。」

  「那些世間中美麗的,它們不是,男子的欲是的意向,
   世間中就如實地保持美麗的,而者在這裡調伏
   應該捨棄憤怒,應該放棄,應該超越一切
   他對名色不執著,無所有者不降臨。
   他捨斷名稱,不來到,這裡,他對名色切斷渴愛
   束縛已被切斷,無煩惱、無者,諸天與人們遍求他而不得:
   這裡或他處,在天界或一切住處中。」
無所有者 (akiñcanaṃ): 菩提比丘長老英譯為「什麼都沒有者」(one who has nothing),並解說,「無所有者」通常指阿羅漢,註釋書說,這是指沒有貪、瞋、癡。
(尊者摩加拉奢:)

  「如果諸天與人們沒看見他,像這樣的解脫者,
   這裡或他處,
   最上的人、對人們的利益之行者,凡那些禮敬著他者是應該被讚賞的。」

  (世尊:「摩加拉奢!」)

  「那些比丘也是應該讚賞的,凡禮敬著像這樣的解脫者,
   了知法,捨斷疑後,
   那些比丘也是已超越執著者。」

SN.1.34/(4). Nasantisuttaṃ

   34. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Na santi kāmā manujesu niccā, santīdha kamanīyāni yesu baddho.
   Yesu pamatto apunāgamanaṃ, anāgantā puriso maccudheyyā”ti.
   “Chandajaṃ aghaṃ chandajaṃ dukkhaṃ;
   Chandavinayā aghavinayo.
   Aghavinayā dukkhavinayo”ti.
   “Na te kāmā yāni citrāni loke, saṅkapparāgo purisassa kāmo.
   Tiṭṭhanti citrāni tatheva loke, athettha dhīrā vinayanti chandaṃ.
   “Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ, saṃyojanaṃ sabbamatikkameyya.
   Taṃ nāmarūpasmimasajjamānaṃ, akiñcanaṃ nānupatanti dukkhā.
   “Pahāsi saṅkhaṃ na vimānamajjhagā, acchecchi taṇhaṃ idha nāmarūpe.
   Taṃ chinnaganthaṃ anighaṃ nirāsaṃ, pariyesamānā nājjhagamuṃ.
   Devā manussā idha vā huraṃ vā, saggesu vā sabbanivesanesū”ti.
   “Taṃ ce hi nāddakkhuṃ tathāvimuttaṃ (iccāyasmā mogharājā),
   Devā manussā idha vā huraṃ vā.
   Naruttamaṃ atthacaraṃ narānaṃ, ye taṃ namassanti pasaṃsiyā te”ti.
   “Pasaṃsiyā tepi bhavanti bhikkhū (mogharājāti bhagavā),
   Ye taṃ namassanti tathāvimuttaṃ.
   Aññāya dhammaṃ vicikicchaṃ pahāya,
   Saṅgātigā tepi bhavanti bhikkhū”ti.

相應部1相應35經/挑毛病經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  有一次,世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的眾多挑毛病天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,站在空中。

  在空中站好後,一位挑毛病天神在世尊面前說這偈頌:

  「對自己是一種方式,卻以另一種方式讓別人知道,
   他以偷盜所受用的,如那詐賭的賭徒。」

  「應該說他所作的,不應該說他所沒作的,
   對說而不做者,賢智者遍知。」
遍知 (parijānaṃ, pariñña, parijānāti): 菩提比丘長老英譯為「完全地理解」(fully understanding),並解說在經典的使用中,只有解脫阿羅漢才適合說「遍知parijānāti」(完全地理解),而只有初果以上的聖者,才適合說「自證;證知(abhijānāti)」(親身體證的知)。
「非僅以說,或單以聽聞,
   能夠進入這堅固的道跡,
   慧者、禪修者依此,從魔的束縛解脫。
   確實,慧者不執行,知道世間法門後,
   慧者以完全智寂滅,已渡對世間的執著。」
完全智 (aññā, aññaṃ): 另譯為「了知;開悟;已知」,菩提比丘長老英譯為「最終的理解」(final knowledge)。
那時,那些天神站到地上後,以頭落在世尊的腳上,然後對世尊這麼說:

  「大德!我們犯了過錯,如愚者、如愚昧者、如不善者:我們認為能攻擊世尊。大德!為了未來的自制,請世尊原諒我們那樣的罪過為罪過。」
自制 (saṃvara): 另譯為「防護;律儀;攝護」,菩提比丘長老英譯為「自制」(restraint)。
那時,世尊出現微笑。

  那時,那些天神升上空中,變得更加挑毛病。

  一位挑毛病天神在世尊面前說這偈頌:

  「對懺悔罪過者們,如果不接受者,
   更憤怒、嚴重的瞋恚,他存敵意。」

  「如果你們不存在罪過,這裡,如果沒有走入歧途,
   如果敵意不被平息,這裡,誰會是善的?」

  「誰不存在罪過?誰沒有走入歧途?
   誰不來到迷妄?誰是經常正念的慧者?」

  「如來、佛陀,一切生存類的憐愍者,
   他不存在罪過,他沒有走入歧途,
   他不走向迷妄,他是經常正念的慧者。
   對懺悔罪過者們,如果不接受者,
   更憤怒、嚴重的瞋恚,他存敵意,
   那敵意我不歡喜,我原諒你們的罪過。」

SN.1.35/(5). Ujjhānasaññisuttaṃ

   35. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā ujjhānasaññikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā vehāsaṃ aṭṭhaṃsu. Vehāsaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Aññathā santamattānaṃ, aññathā yo pavedaye;
   Nikacca kitavasseva, bhuttaṃ theyyena tassa taṃ.
   “Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;
   Akarontaṃ bhāsamānānaṃ, parijānanti paṇḍitā”ti.
   “Na yidaṃ bhāsitamattena, ekantasavanena vā;
   Anukkamitave sakkā, yāyaṃ paṭipadā daḷhā.
   Yāya dhīrā pamuccanti, jhāyino mārabandhanā.
   “Na ve dhīrā pakubbanti, viditvā lokapariyāyaṃ.
   Aññāya nibbutā dhīrā, tiṇṇā loke visattikan”ti.
   Atha kho tā devatāyo pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ– “accayo no, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā-akusalaṃ, yā mayaṃ bhagavantaṃ āsādetabbaṃ amaññimhā. Tāsaṃ no, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā”ti. Atha kho bhagavā sitaṃ pātvākāsi. Atha kho tā devatāyo bhiyyosomattāya ujjhāyantiyo vehāsaṃ abbhuggañchuṃ. Ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Accayaṃ desayantīnaṃ, yo ce na paṭigaṇhati;
   Kopantaro dosagaru, sa veraṃ paṭimuñcatī”ti.
   “Accayo ce na vijjetha, nocidhāpagataṃ siyā.
   Verāni na ca sammeyyuṃ, kenīdha kusalo siyā”ti.
   “Kassaccayā na vijjanti, kassa natthi apāgataṃ;
   Ko na sammohamāpādi, ko ca dhīro sadā sato”ti.
   “Tathāgatassa buddhassa, sabbabhūtānukampino.
   Tassaccayā na vijjanti, tassa natthi apāgataṃ.
   So na sammohamāpādi, sova dhīro sadā sato”ti.
   “Accayaṃ desayantīnaṃ, yo ce na paṭigaṇhati;
   Kopantaro dosagaru, sa veraṃ paṭimuñcati.
   Taṃ veraṃ nābhinandāmi, paṭiggaṇhāmi voccayan”ti.

相應部1相應36經/信經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  有一次,世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的眾多屬於沙睹羅巴眾天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「信是男子的伴侶,如果不信則不住立,
   從此有名聲與名望,離開遺骸後,他到天界。」

  那時,另一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「應該捨棄憤怒,應該放棄,應該超越一切
   他對名色不執著,無所有者執著不降臨。」

  「缺乏智慧的愚癡人們,他們從事放逸,
   有智慧者保護最上財產的不放逸。」

  「請你們不要從事放逸,不要親近欲與樂,
   不放逸地修禪,以獲得廣大的安樂。」

SN.1.36/(6). Saddhāsuttaṃ

   36. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Saddhā dutiyā purisassa hoti, no ce assaddhiyaṃ avatiṭṭhati.
   Yaso ca kittī ca tatvassa hoti, saggañca so gacchati sarīraṃ vihāyā”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
   “Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ, saṃyojanaṃ sabbamatikkameyya.
   Taṃ nāmarūpasmimasajjamānaṃ, akiñcanaṃ nānupatanti saṅgā”ti.
   “Pamādamanuyuñjanti bālā dummedhino janā;
   Appamādañca medhāvī, dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.
   “Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmarati santhavaṃ;
   Appamatto hi jhāyanto, pappoti paramaṃ sukhan”tntti.

相應部1相應37經/集會經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  我聽到這樣:

  有一次,世尊與五百位比丘全都是阿羅漢的大比丘僧團,共住在釋迦族人的迦毘羅衛城大林中,而從十個世間界的大部分天神,為了見世尊與比丘僧團而集合。

  那時,四位淨居天的天神心想:

  「這位世尊與五百位比丘全都是阿羅漢的大比丘僧團,共住在釋迦族人的迦毘羅衛城大林中,而從十個世間界的大部分天神,為了見世尊與比丘僧團而集合,讓我們去見世尊。抵達後,在世尊面前一一說偈頌。」

  抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。

  那時,那些天神猶如有力氣的男子能伸直彎曲的手臂,或彎曲伸直的手臂那樣[快]地在淨居天消失,出現在世尊面前。

  那時,那些天神向世尊問訊後,在一旁站立。在一旁站好後,一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「在叢林中的大集會,天族已集合,
   我們已到達這法的集會,為了見不敗的僧團。」

  那時,另一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「在那裡的比丘們定著,端正自我的心,
   如駕車者握持導引之物,賢智者們守護諸根。」
定著 (samādahaṃsu): 菩提比丘長老英譯為「集中貫注」(are concentrated)。按:「定著」(samādaha),為samādahati(定;共同放置;心的統一)的現在分詞,表示持續的狀態。
那時,另一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「切斷了[心之]荒蕪、切斷了橫閂後,移除因陀羅柱後,不擾動,
   他們以清淨、離垢而行,小龍被有眼者善調御。」
有眼者 (cakkhumatā): 菩提比丘長老英譯為「有眼光者」(the One with Vision),並解說「有眼者」是指佛陀,這樣稱呼,是因為佛陀具備「五眼」:佛眼(buddhacakkhu,包括「根之優劣智, indriyaparopariyattañāṇa」與「煩惱所依智, āsayānusayañāṇa」)、一切眼(samantacakkhu)、法眼(dhammacakkhu)、天眼(dibbacakkhu)、肉眼(maṃsacakkhu)(SN.6.1, note370)。

佛眼: 諸佛照破諸法實相,而慈心觀眾生之眼 (佛光大辭典)。
法眼: 能夠透徹觀察因緣所生法(現象)之眼 (佛光阿含藏)。
那時,另一位天神在世尊面前說這偈頌:

  「凡任何歸依佛者,他們必將不去苦界之地,
   捨棄人的身體後,他們必將充滿天眾。」

SN.1.37/(7). Samayasuttaṃ

   37. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi; dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Atha kho catunnaṃ suddhāvāsakāyikānaṃ devatānaṃ etadahosi– “ayaṃ kho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi; dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Yaṃnūna mayampi yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā bhagavato santike paccekaṃ gāthaṃ bhāseyyāmā”ti.
   Atha kho tā devatā– seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya. Evameva– suddhāvāsesu devesu antarahitā bhagavato purato pāturahesuṃ. Atha kho tā devatā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Mahāsamayo pavanasmiṃ, devakāyā samāgatā;
   Āgatamha imaṃ dhammasamayaṃ, dakkhitāye aparājitasaṅghan”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Tatra bhikkhavo samādahaṃsu, cittamattano ujukaṃ akaṃsu.
   Sārathīva nettāni gahetvā, indriyāni rakkhanti paṇḍitā”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Chetvā khīlaṃ chetvā palighaṃ, indakhīlaṃ ūhacca manejā.
   Te caranti suddhā vimalā, cakkhumatā sudantā susunāgā”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi–
   “Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṃ.
   Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāyaṃ paripūressantī”ti.

相應部1相應38經/碎石片經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  我聽到這樣:

  有一次,世尊住在王舍城嘛瘩姑七的鹿野苑。

  當時,世尊的腳被碎石片所割傷,世尊的強烈感受轉起:苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受,世尊正念、正知忍受它,不被惱害。
碎石片 (sakalika): 菩提比丘長老英譯為「石頭碎片」(a stone splinter),並解說,世尊邪惡的堂弟提婆達多在靈鳩山上推大石頭試圖謀殺他,石頭投偏了,但那塊石頭的碎石割傷世尊的腳而流血。
那時,世尊將大衣摺成四折後,以右脅作獅子臥,將[左]腳放在[右]腳上,正念、正知。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的七百位屬於沙睹羅巴眾天神使整個嘛瘩姑七發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「先生!沙門喬達摩確實是龍,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以龍的儀法而正念、正知忍受它,不被惱害。」

  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「先生!沙門喬達摩確實是獅子,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以獅子的儀法而正念、正知忍受它,不被惱害。」

  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「先生!沙門喬達摩確實是高貴者,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以高貴者的儀法而正念、正知忍受它,不被惱害。」

  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「先生!沙門喬達摩確實是人牛王,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以人牛王的儀法而正念、正知忍受它,不被惱害。」

  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「先生!沙門喬達摩確實是強負荷者,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以強負荷者的儀法而正念、正知忍受它,不被惱害。」

  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「先生!沙門喬達摩確實是已調御者,當生起苦的、激烈的、猛烈的、辛辣的、不愉快的、不合意的身體感受時,以已調御者的儀法而正念、正知忍受它,不被惱害。」

  那時,另一位天神在世尊面前自說這優陀那:

  「看吧!定已善修習者與心已善解脫者:不彎上、不彎離、不進入被有行折伏後妨礙的狀態,凡如此形色的龍之男子、獅子之男子、高貴者之男子、人牛王之男子、強負荷者之男子、已調御者之男子,如果認為能被越過,除了無見以外還有什麼?」
修習 (bhāveti): 原意為「使有;使存在」, 名詞bhāvanā,特別用在禪修的場合,菩提比丘長老英譯為「開發;發展」(develops, 名詞development),或「默想的開發;禪修」(meditative development, AN.8.36)。
進入被有行折伏後妨礙狀態的 (sasaṅkhāraniggayhavāritagato, saṅkhāraniggayhavāritagato): 菩提比丘長老英譯為「被有力的抑制[污穢]所勒住與制止」(is reined in and checked by forcefully suppressing [the defilements])。 
「婆羅門有五吠陀,苦行者行百年,
   他們的心不正解脫,那些下劣者不到彼岸。
   陷入了渴愛、被誓願與戒束縛者,行粗苦行百年,
   他們的心不正解脫,那些下劣者不到彼岸。
   這裡,對慢之愛欲者來說,沒有調御,對不得定的來說,沒有智慧,
   單獨放逸地住在林野,不能渡死亡領域彼岸。」

  「捨斷後善得,由善心,已於一切處掙脫,
   單獨不放逸地住在林野,他能渡死亡領域的彼岸。」

SN.1.38/(8). Sakalikasuttaṃ

   38. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiṃ migadāye. Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hoti. Bhusā sudaṃ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā; tā sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.
   Atha kho sattasatā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ maddakucchiṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi– “nāgo vata, bho, samaṇo gotamo; nāgavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “sīho vata, bho, samaṇo gotamo; sīhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “ājānīyo vata, bho, samaṇo gotamo; ājānīyavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “nisabho vata, bho, samaṇo gotamo; nisabhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “dhorayho vata, bho, samaṇo gotamo; dhorayhavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “danto vata, bho, samaṇo gotamo; dantavatā ca samuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno”ti.
   Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ udānaṃ udānesi – “passa samādhiṃ subhāvitaṃ cittañca suvimuttaṃ, na cābhinataṃ na cāpanataṃ na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagataṃ. Yo evarūpaṃ purisanāgaṃ purisasīhaṃ purisa-ājānīyaṃ purisanisabhaṃ purisadhorayhaṃ purisadantaṃ atikkamitabbaṃ maññeyya kimaññatra adassanā”ti.
   “Pañcavedā sataṃ samaṃ, tapassī brāhmaṇā caraṃ;
   Cittañca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te.
   “Taṇhādhipannā vatasīlabaddhā, lūkhaṃ tapaṃ vassasataṃ carantā.
   Cittañca nesaṃ na sammā vimuttaṃ, hīnattharūpā na pāraṅgamā te.
   “Na mānakāmassa damo idhatthi, na monamatthi asamāhitassa.
   Eko araññe viharaṃ pamatto, na maccudheyyassa tareyya pāran”ti.
   “Mānaṃ pahāya susamāhitatto, sucetaso sabbadhi vippamutto.
   Eko araññe viharamappamatto, sa maccudheyyassa tareyya pāran”tntti.

相應部1相應39經/雨神的女兒經第一(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  我聽到這樣:

  有一次,世尊住在毘舍離大林重閣講堂。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的雨神女兒紅蓮使整個大林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,那位雨神的女兒紅蓮女神在世尊面前說這些偈頌:

  「彎腰行禮最高眾生的正覺者,正住在毘舍離大林中,
   我是紅蓮,紅蓮是雨神的女兒。
   在以前我就已聽聞,已被有眼者隨覺的法,
   現在我以證人知道它,當牟尼、善逝教導時。
   凡任何對聖法,行斥責的缺乏智慧者,
   到恐怖叫喚地獄,經歷長久的苦。
   但凡在聖法上,接受與到達寂靜者,
   捨棄人的身體後,他們必將充滿天眾。」
隨覺 (anubodhā): 另譯為「了悟」,菩提比丘長老英譯為「理解」(comprehending)。
SN.1.39/(9). Paṭhamapajjunnadhītusuttaṃ

   39. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho kokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ mahāvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā kokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
   “Vesāliyaṃ vane viharantaṃ, aggaṃ sattassa sambuddhaṃ.
   Kokanadāhamasmi abhivande, kokanadā pajjunnassa dhītā.
   “Sutameva pure āsi, dhammo cakkhumatānubuddho;
   Sāhaṃ dāni sakkhi jānāmi, munino desayato sugatassa.
   “Ye keci ariyaṃ dhammaṃ, vigarahantā caranti dummedhā;
   Upenti roruvaṃ ghoraṃ, cirarattaṃ dukkhaṃ anubhavanti.
   “Ye ca kho ariye dhamme, khantiyā upasamena upetā;
   Pahāya mānusaṃ dehaṃ, devakāya paripūressantī”ti.

相應部1相應40經/雨神的女兒經第二(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  我聽到這樣:

  有一次,世尊住在毘舍離大林重閣講堂。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的雨神女兒小紅蓮使整個大林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,那位雨神的女兒小紅蓮女神在世尊面前說這些偈頌:

  「這裡,雨神的女兒紅蓮來,以電光光輝美貌,
   禮敬著佛與法,說這些有義理的偈頌。
   像那樣的法,我能以許多法門解析它,
   我將談談簡要的義理,以我心中所有知解之所及。
   在任何一切世間中,不應該以身、語、意作惡,
   捨斷諸後,有念、正知,不應該親近伴隨無利益的。」

  沙睹羅巴眾品第四,其攝頌:

  「與善人們、慳吝、好,沒有、挑毛病,
   信、集會、碎石片,兩個雨神的女兒。」

SN.1.40/(10). Dutiyapajjunnadhītusuttaṃ

   40. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho cūḷakokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ mahāvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā cūḷakokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi–
   “Idhāgamā vijjupabhāsavaṇṇā, kokanadā pajjunnassa dhītā.
   Buddhañca dhammañca namassamānā, gāthācimā atthavatī abhāsi.
   “Bahunāpi kho taṃ vibhajeyyaṃ, pariyāyena tādiso dhammo.
   Saṃkhittamatthaṃ lapayissāmi, yāvatā me manasā pariyattaṃ.
   “Pāpaṃ na kayirā vacasā manasā, kāyena vā kiñcana sabbaloke.
   Kāme pahāya satimā sampajāno, dukkhaṃ na sevetha anatthasaṃhitan”ti.
   Satullapakāyikavaggo catuttho.
   Tassuddānaṃ–
   Sabbhimaccharinā sādhu, na santujjhānasaññino;
   Saddhā samayo sakalikaṃ, ubho pajjunnadhītaroti.

5.燃燒品

相應部1相應41經/燃燒經(諸天相應/有偈篇/祇夜)(莊春江譯)

  我聽到這樣:

  有一次,世尊住在舍衛城祇樹林給孤獨園。

  那時,當夜已深時,容色絕佳的某位天神使整個祇樹林發光後,去見世尊。抵達後,向世尊問訊,接著在一旁站立。在一旁站好後,在世尊面前說這些偈頌:

  「當家被燃燒時,搶救家具,
   那是為了你的利益,不[留]在那裡被燃燒。
   這樣,當世間被老死燃燒時,
   你們就要以布施搶救,所布施的是善被搶救的。
   所布施的有樂果,沒布施的不像那樣,
   盜賊、國王奪走,火燒掉、遺失。
   而最後離開,[留下]遺體、財產,
   有智慧者了知這樣後,應該受用並且施與。
   如其能力地施與並且受用後,
   無過失地往生天界處。」

5. Ādittavaggo

SN.1.41/(1). Ādittasuttaṃ

   41. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi–
   “Ādittasmiṃ agārasmiṃ, yaṃ nīharati bhājanaṃ;
   Taṃ tassa hoti atthāya, no ca yaṃ tattha ḍayhati.
   “Evaṃ ādittako loko, jarāya maraṇena ca;
   Nīharetheva dānena, dinnaṃ hoti sunīhataṃ.
   “Dinnaṃ sukhaphalaṃ hoti, nādinnaṃ hoti taṃ tathā.
   Corā haranti rājāno, aggi ḍahati nassati.
   “Atha antena jahati, sarīraṃ sapariggahaṃ;
   Etadaññāya medhāvī, bhuñjetha ca dadetha ca.
   Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ.
   Anindito saggamupeti ṭhānan”ti.

參考資料


漢譯相應部 (莊春江譯)